Metilēnzilais un apgalvojumi par herpesvīrusiem: aukstumpumpas, EBV un vīrusu inaktivācija

Šajā diskusijā viens vārds aptver divus jēdzienus, un tiem vajadzīgi atsevišķi nosaukumi. Pirmais jēdziens ir virionu inaktivācija: krāsviela, skābeklis un gaisma šķidrumā sastopas ar vīrusa daļiņu un bojā to tā, ka tā vairs nespēj replicēties. Otrais jēdziens ir infekcijas ārstēšana cilvēkam: mazāk aukstumpumpu, ātrāka sadzīšana, mazāka vīrusa izdalīšanās vai zemāka Epšteina–Barras vīrusa slodze. Pirmais laboratorijā ir atkārtoti pierādīts herpes simplex vīrusam. Otrais nav pierādīts iekšķīgi lietotam metilēnzilajam ne pret herpes simplex, ne pret Epšteina–Barras vīrusu. Kad šī atšķirība ir skaidra, literatūru ir viegli sakārtot.

Līdzās tam pastāv vēl viens pārpratums. HSV un EBV pieder vienai lielai vīrusu saimei, taču izraisa dažādas slimības dažādos audos. Aukstumpumpa ir virspusējs bojājums ar lokālu lītisko replikāciju: uz tā var uzklāt krāsvielu un to pašu vietu apgaismot. EBV saglabājas latentā formā B šūnu rezervuāros, kas izkliedēti asinīs un limfoīdajos audos, kur ne lokāli uzklāta krāsviela, ne sarkanas gaismas lampa nespēj sasniegt visu rezervuāru. Vienā situācijā iegūts rezultāts nav pārnesams uz otru. Lasītāji, kuri vēlas iepazīt šādas izvērtēšanas vispārējo pieeju, to atradīs ceļvedī metilēnzilā pētījumu lasīšanai.

Laboratorijas fotoinaktivācija: ārpusšūnu HSV, nepieciešama gaisma

Senākajā tiešajā pārbaudē izmantoja svaigus klīniskos izolātus, nevis vienu laboratorijas celmu. 1975. gada herpesvirus hominis fotodinamiskās inaktivācijas pētījumā 37 izolātus no dzimumorgānu un mutes bojājumiem sajauca ar metilēnzilo 10 mikromolārā koncentrācijā, vienu stundu turēja tumsā un pēc tam sadalīja divās daļās: vienu atstāja tumsā, bet otru piecas minūtes apgaismoja ar divām 15 vatu dienasgaismas lampām 15 cm attālumā. No 37 izolātiem 27 zaudēja nosakāmu infekciozitāti tikai gaismā, bet 4 infekciozitāte samazinājās vairāk nekā 100 reižu. Tumsā turētie kontrolparaugi saglabāja infekciozitāti: bez gaismas šī koncentrācija paraugu nesterilizēja.

Vēlāks pētījums parādīja, cik pieticīga noteiktos apstākļos var būt vienkāršas krāsvielas un gaismas kombinācijas iedarbība. 1979. gada eksperimentos ar metilēnzilo, gaismu un elektrību uz HSV-1 un HSV-2 10 mikromolāra krāsviela kopā ar kvēlspuldzes gaismu 180 sekundes samazināja infekciozā HSV-1 daudzumu par aptuveni 60 procentiem jeb aptuveni 0.4 log. Tikai nelielas līdzstrāvas pievienošana tajā pašā sistēmā panāca samazinājumu virs 99.99 procentiem. Gaisma viena pati, strāva viena pati un gaisma kopā ar strāvu bez krāsvielas deva mazu efektu. Lielajam efektam bija nepieciešama elektriskā iekārta, tāpēc šo publikāciju nevajadzētu citēt kā pierādījumu tam, ka parasta krāsviela kopā ar lampu regulāri nodrošina četru log inaktivāciju.

Turpmākajos mehānisma pētījumos noskaidroja, ko apstrādātās daļiņas vēl spēj darīt. 1980. gada Journal of Clinical Investigation pētījumā par HSV fotodinamiskās iedarbības mehānismiem konstatēja vīrusa DNS vienpavediena pārrāvumus, bet divpavedienu pārrāvumi nebija dominējoši: apstrādātie virioni joprojām piesaistījās šūnām un iekļuva tajās, tomēr nobriešana apstājās. 1997. gada pētījums par infekcijas ciklu pēc metilēnzilā un gaismas iedarbības to apstiprināja, izmantojot 1 mikromolāru krāsvielu un sarkano gaismu: nebija būtiskas apvalka iznīcināšanas, iekļūšana un DNS atbrīvošana saglabājās, taču replikācija tika pilnībā apturēta ar no apgaismojuma atkarīgu DNS degradāciju. 1995. gada singletā skābekļa salīdzinājums norādīja uz singletā skābekļa iesaisti, kam, visticamāk, pievienojās arī radikāļu reakcijas. Sīkāks skaidrojums par to, kā metilēnzilais absorbē gaismu un rada reaktīvās skābekļa formas, palīdz saprast, kāpēc krāsvielai, skābeklim un fotoniem pie mērķa jānonāk vienlaikus.

Visskaidrāko kvantitatīvo demonstrējumu sniedz pētījumi ar asins produktiem, kas vienlaikus visskaidrāk brīdina pret pārmērīgu rezultātu interpretāciju. 2013. gada pētījumā par patogēnu samazināšanu plazmā ar sarkanām LED pie 627 nm plazmai pievienotā HSV daudzums pēc 60 minūtēm samazinājās par aptuveni 5.2 log pie 1 mikromolāras koncentrācijas un 6.0 log pie 10 mikromolāras koncentrācijas. Tā ir apgaismota šķidruma dekontaminācija, nevis latentas infekcijas ārstēšana neironos, un tā neļauj paredzēt, ko norīts šķīdums dara ķermeņa tumšajā iekšienē.

Lokāla bojājumu ārstēšana: mazi, seni pētījumi ar neviennozīmīgiem rezultātiem

Ziņojumos par lokālu lietošanu krāsvielu uzklāj uz bojājuma un to apgaismo, tā vismaz saglabājot laboratorijas apstākļu telpisko izkārtojumu. Senākais ir gadījuma apraksts par eczema herpeticum — plaši izplatītu HSV superinfekciju ekzēmas skartā ādā. 1975. gada ziņojumā par metilēnzilo un gaismu eczema herpeticum gadījumā aprakstīta strauja uzlabošanās pēc lokālas krāsvielas un gaismas lietošanas; 10 mikromolāra krāsviela bija virucīda gaismā, bet ne tumsā. Komentārā precizēts, ka 0.1 procenta šķīdums uzklāts pusei skartās zonas, lai veiktu salīdzinājumu viena pacienta ietvaros. Kā pierādījums par aukstumpumpām tas ir tā laika novērojums vienam pacientam ar nepilnīgu dozimetriju.

Lielākā vēsturiskā gadījumu sērija attiecās uz dzimumorgānu bojājumiem. 1975. gada dzimumorgānu herpes gadījumu sērijā ar 56 pacientiem 36 saņēma metilēnzilo, taču tikai pirmie 35 tika nejaušināti sadalīti trīs krāsvielu grupās, tāpēc kohorta neveidoja metodoloģiski skaidru pētījumu. Tika ziņots, ka aptuveni 70 procentiem ārstēto atkārtoto gadījumu uzlabošanās iestājās aptuveni 48 stundu laikā, tomēr recidīvu biežums būtiski nesamazinājās. Apgaismošana mājās ar dienasgaismas lampu vai saules gaismu netika kontrolēta. Akūta uzlabošanās bez retākiem recidīviem atbilst lokālai procedūrai, kas ietekmē esošo bojājumu, bet ne latento rezervuāru. Tāda pati piesardzība nepieciešama arī attiecībā uz fotodinamiskās terapijas protokoliem, kuros izmanto metilēnzilo.

Mūsdienu pētījumi par aukstumpumpām ir mazi, un to rezultāti nesakrīt. 2009. gada gadījumu sērijā ar četriem herpes labialis pacientiem izmantoja 0.01 procenta krāsvielu ar 660 nm lāzeru un 120 J uz kvadrātcentimetru; tika ziņots par ātru sadzīšanu, taču nebija kontrolgrupas un pēc tam sekoja fotobiomodulācija, kā aprakstīts 2009. gada herpes labialis fotodinamiskās terapijas gadījumu sērijā. Pētījumā, kurā 75 pacientus nejaušināti sadalīja fotodinamiskās terapijas, lokāla aciklovīra vai abu kombinācijas grupās, netika konstatēta atšķirība sadzīšanas laikā vai sāpēs, kā norādīts 2021. gada fotodinamiskās terapijas un aciklovīra pētījumā. Nejaušinātā pētījumā ar 24 pacientiem un HSV-1 qPCR netika konstatēta atšķirība bojājumu izzušanā vai recidīvos viena gada laikā; tas aprakstīts 2025. gada nejaušinātajā pētījumā par antimikrobiālo fotodinamisko terapiju herpes simplex gadījumā. 2025. gada pētījumā ar 60 pacientiem, kurā izmantoja procedūru kopumu — fotodinamisko terapiju ar krāsvielu, fotobiomodulāciju un pūslīšu drenāžu —, ziņoja par ātrāku sāpju mazināšanos, ko nevar attiecināt tieši uz krāsvielu, kā norādīts 2025. gada ziņojumā par kombinētu fotodinamisko terapiju un fotobiomodulāciju.

Ziņošana par nevēlamām parādībām šeit ir nepilnīga. 1975. gada publikācijās nav mūsdienu prasībām atbilstošas to sistemātiskas noteikšanas. Vēlākajos mazajos pētījumos ziņots par dažām akūtām nevēlamām parādībām vai to neesamību, taču zila iekrāsošanās ir raksturīga šai metodei un lokāls fototoksisks kairinājums joprojām ir iespējams. Iekrāsošana kopā ar lampas izmantošanu atšķiras no krāsvielas norīšanas, tāpēc metilēnzilā drošuma pārskatā ievadīšanas ceļi aplūkoti atsevišķi.

EBV: nav tiešu pierādījumu par metilēnzilo

Attiecībā uz EBV meklējumos pierādījumi netika atrasti. Neviens šim pārskatam atrastais recenzētais eksperiments vai kontrolētais pētījums neparāda, ka metilēnzilais ar gaismu vai bez tās samazina EBV infekciozitāti, nomāc reaktivāciju vai samazina vīrusa slodzi cilvēkiem. Pētījumos ar EBV pozitīvām nazofaringeālās karcinomas šūnām izmanto citus fotosensibilizatorus un mēra audzēja dzīvotspēju, nevis vīrusa izvadīšanu ar metilēnzilo. Pārskatos EBV minēts starp vīrusiem, kuriem vajadzīgi turpmāki pētījumi, nevis starp atzītām indikācijām.

Bioloģija izskaidro, kāpēc HSV mēģenes rezultātu nevar attiecināt uz EBV. Aukstumpumpas ārstēšanā visas trīs nepieciešamās sastāvdaļas — krāsviela, skābeklis un fotoni — tiek nodrošinātas uz vienas pieejamas virsmas. EBV latentā formā galvenokārt saglabājas B šūnās, kas izkliedētas asinīs un limfoīdajos audos. Lokāli izmantota sarkanā gaisma nespēj apgaismot šo izkliedēto rezervuāru, un norīta krāsviela šajās vietās nenodrošina mērķētu gaismu. EBV pozitīvas audzēja šūnas iznīcināšana ar citu fotosensibilizatoru ir šūnas iznīcināšana, nevis pretvīrusu aktivitātes pierādījums. Šī atšķirība ir svarīga, vērtējot, kā patiesībā mēra vīrusa slodzi un reaktivācijas marķierus.

Iekšķīga ārstēšana un maldīgs secinājums no perioda bez recidīviem

Neviens šim pārskatam atrastais kontrolētais pētījums ar cilvēkiem neparāda, ka sistēmiski vai iekšķīgi lietots metilēnzilais samazina aukstumpumpu recidīvus, saīsina sadzīšanas laiku, samazina vīrusa izdalīšanos vai maina kādu EBV iznākuma rādītāju, piemēram, DNS kopiju skaitu asinīs vai siekalās vai noteiktus lītiskās fāzes marķierus. Cilvēku herpes pētījumu literatūrā izmanto lokālu krāsvielu kopā ar lokālu gaismu. Sistēmiska ievadīšana bez mērķētas apgaismošanas ir cita iejaukšanās, un tai vajadzīgs savs pētījums: nejaušināts, maskēts un placebo kontrolēts, ar apstiprinātiem atkārtotiem gadījumiem, ievadperiodu sākotnējā biežuma noteikšanai, iepriekš noteiktām ekspozīcijas pārbaudēm, sešu līdz divpadsmit mēnešu novērošanu, atkārtotiem uztriepju paraugiem ar qPCR, reģistrētiem provocējošajiem faktoriem un drošuma uzraudzību. Vispārīgie principi par metilēnzilā iekšķīgu dozēšanu un uzsūkšanos šos iznākuma rādītājus neaizstāj.

Tieši šeit bieži dzirdētais stāsts zaudē pamatojumu. Kāds vienlaikus sāk vairākas iejaukšanās, ziņo, ka mēnešiem nav bijis aukstumpumpu, un nopelnu piedēvē vienai no tām. HSV epizodes mēdz sakopoties un pēc tam uz mēnešiem izzust, lai gan vīruss no jušanas ganglijiem nav izskausts. Provocējošie faktori mainās, gaidas ietekmē ziņošanu, un pārtraukumus var radīt arī nejaušība vien. Ja vienlaikus notikušas vairākas izmaiņas, nav salīdzinājuma ar situāciju bez attiecīgās iejaukšanās, kas ļautu šo pārtraukumu attiecināt uz vienu komponentu. 1975. gada dzimumorgānu herpes gadījumu sērijā novēroja pretēju modeli: akūtu uzlabošanos bez recidīvu biežuma uzlabošanās. Šā uzliesmojuma sadzīšana nav tas pats, kas nākamā novēršana.

Pierādījumu tabula pēc vīrusa un situācijas

Kā izmantot šos pierādījumus

Par katru atsauci uzdodiet četrus jautājumus. Gaismā vai tumsā — jo fotodinamiskā inaktivācija neļauj paredzēt sistēmisku inaktivāciju. Brīvi virioni, esošs bojājums vai latentais rezervuārs — jo uz apgalvojumu atbild tikai atbilstošais mērķis. Infekciozitāte, sadzīšana, recidīvi vai vīrusa slodze — jo infekciozitātes skaitlis nevar atbildēt uz jautājumu par recidīviem. HSV vai EBV — jo pieejams bojājums un izkliedēts B šūnu rezervuārs ir atšķirīgas problēmas. Pieejamie dati pamato vienu šauru apgalvojumu: metilēnzilais var spēcīgi fotoinaktivēt HSV, kad ārpusšūnu vīruss sastopas ar krāsvielu, skābekli un atbilstošu gaismu. Pierādījumi par klīniski nozīmīgu atkārtotu bojājumu ārstēšanu ir ierobežoti un neviennozīmīgi, pierādījumu par iekšķīgu profilaksi nav, un tiešu pierādījumu par iedarbību pret EBV nav. Mierīgs periods bez aukstumpumpām vairāku vienlaicīgu ārstēšanas metožu lietošanas laikā neko no tā nemaina.